ZELTA STANDARTS

“Zelts valda pār pasauli.’’
– Vācu sakāmvārds

Frāze “zelta standarts” tiek definēta kā zelta izmantošana valsts naudas standarta vērtībai. Zelta standarta izmantošana notiek, ja valsts pārvērš daļu savas naudas zeltā. Zelta maiņas standarts parasti neietver zelta monētu apriti. Zelta apmaiņas standarta galvenā iezīme ir tāda, ka valdība garantē fiksētu valūtas maiņas kursu citas valsts valūtā, kas izmanto zelta standartu, neatkarīgi no tā, kāda veida naudas zīmes vai monētas tiek izmantotas kā apmaiņas līdzeklis. Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzās citās rietumu valstīs 20. gadsimta sākumā tika ievērots zelta standarts. Tomēr šodien zelta loma pasaules mēroga monetārajā sistēmā ir diezgan nenozīmīga.

Lielbritānija atteicās no zelta standarta 1931. gadā, savukārt Amerikas Savienotās Valstis- 1971. gadā. Zelta krājumi joprojām tiek uzglabāti, jo tā ir starptautiski atzīta patēriņa prece, kuru nevar leģislēt vai manipulēt ieinteresētās valstis. 1971. gada 15. augusts pasaulē ienāca kā pirmā modernā laikmeta diena, kurā neviens cirkulējošais papīrs nevarēja kaut kur uzpirkt zeltu. Šis mēnesis pasaules vēsturē ir iegājis ar nosaukumu ‘’Niksona šoks’’, kura laikā notika ASV prezidenta uzsākta ekonomisku pasākumu virkne, un ASV dolāra un zelta tiešās starptautiskās konvertējamības atcelšana bija pats nozīmīgākais no šiem pasākumiem. Vienā brīdī ASV pilsonim bija pat nelikumīgi uzglabāt zeltu. Prezidents Ričards Niksons to atcēla, tādējādi aizverot “zelta logu”. Šī darbība pārtrauca pēdējo saikni starp zeltu un apgrozībā esošo valūtu, kā rezultātā mūsdienu finanšu sistēma tiek saukta par “mainīgo valūtu” sistēmu.

Kopš 1976. gada ASV valdība vairs nenosaka dolāra zelta vērtību. Zelta cena pieaug un samazinās kā to norāda cr247 no Rumānijas, ņemot vērā pieprasījumu pēc metāla, tāpat arī zelta monētas vairs nav kaltas kā
juridiski atzīta valūta kopš 1933. gada. 1986. gadā ASV monētu kaltuve sāka izdot zelta monētas kolekcionāriem (ievērojami virs to nominālvērtības) četrās nominācijās: 50 ASV dolāri, 20 ASV dolāri, 10 ASV dolāri un 5 ASV dolāri. Un vēl ir arī Fort Knox- kopš 1937. gada lielākā daļa nacionālā zelta tika glabāti pazemē. Lai gan pasaules monetārās sistēmas vairs nav atkarīgas no zelta vērtības, cilvēki joprojām to apbrīno un tur lielā vērtē. Tas ir vērtīgs metāls ar plašu izmantošanu priekš augstajām tehnoloģijām, kā arī skaists dārgmetāls, kas joprojām rotā karaļu artefaktus.

ZELTA STANDARTA PRIEKŠROCĪBAS

Zelta standarta galvenā priekšrocība ir tā, ka tas nodrošina salīdzinoši zemu inflācijas līmeni. Kamēr zelta piedāvājums nemainās pārāk ātri, naudas piedāvājums paliks relatīvi stabils.
Zelta standarts neļauj valstij drukāt pārāk daudz naudas. Ja naudas piedāvājums palielinās pārāk ātri, cilvēki apmainīs naudu (kas ir kļuvusi bezvērtīgāka) pret zeltu, kam vērtība nemazinās.
Ja tas turpināsies pārāk ilgi, tad zelta rezerves kādreiz izbeigsies.

Zelta standarts ierobežo Federālo rezervju sistēmu no politikas ieviešanas, kas būtiski maina naudas piedāvājuma pieaugumu, kas savukārt ierobežo valsts inflācijas līmeni.
Zelta standarts dod pozitīvu iespaidu uz ārvalstu valūtas tirgu. Ja Kanāda ir uz zelta standarta un ir noteikusi zelta cenu 100 ASV dolāri par unci, un Meksika arī ir uz zelta standarta un noteikusi zelta cenu 5 000 pesos par unci, tad viens Kanādas dolārs ir vērts piecdesmit pesos. Plašā zelta standarta izmantošana nozīmē fiksētu valūtas kursu sistēmu. Ja visām valstīm ir zelta standarts, tad ir tikai viena reāla valūta- zelts, no kura visas pārējās iegūst savu vērtību.