Mikroviļņu krāsns

Dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, un jau kopš bērnības kā pašsaprotamu uztveram dažādu tehnoloģiju ienākšanu mūsu sadzīvē un ikdienā. Vairs nav iedomājami, kā pirms nieka simts gadiem veļa tika mazgāta ar rokām, virtuvē nācās iztikt bezmaz tikai ar nazi, putojamo slotiņu un rīvi, patērējot ilgu laiku, lai ar šo instrumentu palīdzību pagatavotu dažādus ēdienus. Veļas diena tāpēc arī tā saucās, ka šim pasākumam tika veltīta visa diena, pārsvarā visu darot ar rokām. Nemaz nerunājot par tādām ekstrām kā ledusskapis, trauku mazgājamā mašīna, veļas žāvētājs, putekļu sūcējs, kas pats darbojas, un tā varētu saukt un saukt dažādas lietas, kas palīdz veikt ikdienas soli un pats galvenais – ļauj ietaupīt laiku. Liela daļa šo jaunievedumu ir tieši ēdiena gatavošanas jomā, jo tas nu ir process, kas nav mainījies visu cilvēces pastāvēšanas laiku – mums ir jāēd, un jāēd katru dienu! Kā neaizvietojama ierīce daudzās saimniecībās šodien ir mikroviļņu krāsns, kuru izmanto gan ēdiena pagatavošanai, gan – visbiežāk – ēdiena, t.sk. dažādu pusfabrikātu uzsildīšanai. Nenoliedzamas šīs pagatavošanas metodes ērtības ir ātrums un izmantošanas vieglums. Kas tad ir mikroviļņu krāsns un no kurienes tāda radusies?  Jāatceras, ka mikroviļņu krāsns ir diezgan jauns produkts mūsu virtuvē – pirmās mikroviļņu krāsnis sāka ražot japāņu firma “Sharp” 1962. gadā, lai gan to, ka radioviļņi spēj uzsildīt tajos novietotu pārtikas produktu, atklāja ASV armijas inženieri jau 1945. gadā un izmantoja ēdienu sildīšanai armijas manevros. Tiesa, pati pirmā mikroviļņu krāsns esot bijusi apmēram divus metrus augsta un svērusi vairāk par 300 kilogramiem. Iespējams, tāpēc pagāja gandrīz 20 gadi, līdz šī iekārta ienāca mūsu virtuvēs. Ērtība, laika ietaupījums – tas viss ir jauki, bet jautājums, ko vajadzētu uzdot jebkuram esošajam vai potenciālajam mikroviļņu krāsns īpašniekam, ir – vai tā ir veselībai nekaitīga ierīce, jeb labāk no tādas izvairīties? Palasot informāciju mikroviļņu krāšņu ražotāju interneta  mājas lapās, reklāmās, sponsorētos izdevumos, šķiet, ka viss ir pilnīgā kārtībā – veselībai un videi nekaitīga iekārta, kurai ir tikai plusi, tomēr internetā var atrast arī pretēju viedokļu paudējus – viņu galvenais arguments ir tas, ka mikroviļņu krāsnis izdala jonizējošu starojumu, kas izmaina vielas atomu elektromagnētisko dabu vai jonizē tos. Vienkāršāk sakot – mikroviļņu krāsns iedarbībā ēdienam tiek izjauktas un deformētas molekulas, izveidojot citus, bīstamus radioaktīvus savienojumus, tai pat laikā ēdiens pilnībā vai daļēji zaudē savu vērtību. Nav arī pietiekami izpētīts tas, kas šajā sildīšanas laikā notiek ar sildāmā trauka atomiem – iespējams, tie reaģē ar sildāmās pārtikas atomiem.  Turklāt  jonizējošais starojums tiek izmantots arī rentgenā un kodolmedicīnā –  vietās, kur visi uzskata par pašsaprotamiem drošības pasākumus. Ir eksperti, kas uzskata, ka ļaunums, ko mūsu organismam nodara mikroviļņu krāsns, ir – imūnsistēmas novājināšanās, samazinātas organisma spējas pretoties vīrusu un baktēriju infekcijām, kas var novest arī pie audzēju izraisīšanas. Pirms šādas neviennozīmīgi vērtētas iekārtas iegādāšanās katram būtu rūpīgi jāizpēta pieejamā informācija, neaprobežojoties tikai ar pozitīvajām ražotāju atsauksmēm, un jāapsver visi iespējamie riski. Protams, pilnībā noliegt mikroviļņu krāsnis kā tādas nav vajadzības, jo noteikti ir vietas un situācijas, kad tās ir noderīgas īslaicīgai lietošanai, bet nevajadzētu tās padarīt par neaizstājamiem virtuves palīgiem ikdienā un noteikti nevajadzētu sildīt ne pārtiku, ne dzērienus bērniem. Māmiņu iebildumu par to, ka mūždien pietrūkst laika, var atspēkot ar vienkāršu jautājumu: vai esi gatava ietaupīt mazliet laika, riskējot ar bērna veselību?