Vai planšete aizstās datorus?

Nu jau vairākus gadus mūsu ikdienā sastopamies ar planšetēm. Sākumā, kad planšetes tikko parādījās, visi vienmēr teica, ka tās aizstās darotus, jo ir daudz kompaktākas un vieglākas. Šobrīd atkal var dzirdēt pretējo – ka planšete jau nav tas pats kas dators. Tad kā īsti ir? Vai to, kurš labāks nosaka tikai konkrētā pārdevēja pārdot vienu vai otru preci, vai arī patiešām kāda no šīm ierīcēm ir labāka par otru? Drīzāk pareizāk būtu teikt, ka abas šīs ierīces ir dažādas – neviena no tām nav labāka vai sliktāka, viss atkarīgs no tā, kādam mērķim tā paredzēta. Lielākā daļa, ja vajadzētu izvēlēties starp datoru un planšeti, noteikti izvēlētos datoru. Taču nedrīkst aizmirst arī to, kādam nolūkam šo ierīci lietos. Ja studentam ir nepieciešama ierīce līdzi lekcijās, lai varētu daudz ātrāk un ērtāk veikt dažādus pierakstus, tad gan jau planšete būtu labāka izvēle – ņemot vērā, ka tā ir viegla, un to ir viegli iespējams ielikt somā. Arī paši plānākie un vieglākie portatīvie datori būs smagāki nekā planšetes. Taču, ja tam pašam studentam nepieciešama ierīce, lai pildītu dažādus mājasdarbus, piemēram, rakstītu esejas, tad portatīvais būs labāk izvēle, jo planšetē tomēr nav tik ērti rakstīt. Jā, var iegādāties atsevišķu klaviatūru tieši planšetei, taču tas nebūs tas pats. Rakstīt datorā tomēr ir daudz ērtāk. Kaut gan varbūt tikai liekas, ka tas ir ērtāk, jo esam tā pieraduši. Jaunā paaudze jau no agra vecuma sāk spēlēties ar planšetēm pirms vēl vispār ierauga datoru. Tad varbūt tieši jaunajai paaudzei vieglāk un ērtāk būs izmantot planšeti nevis datoru? To mēs redzēsim pēc 10 – 15 gadiem, kad viņi paši varēs salīdzināt. Planšetes galvenā labā īpašība ir tas, ka to var viegli aiznest jebkur – to var izmantot gultā, vannā, dārzā, autobusā utt. Arī portatīvo var izmantot dīvānā, taču datoram labāk un ieteicamāk ir atrasties uz galda, lai tas pārāk nepārkarst. Protams, var izmantot arī speciālos datorgaldus – mazus galdiņus, kurus izmantot sēžot gultā vai dīvānā, jo ieliekot datoru klēpī, dators pārāk uzkarst. Taču portatīvajā tomēr būs daudz vairāk iespēju, kā arī portatīvā atmiņa ir daudz lielāka. Planšetei arī iespējams iegādāties dažādas atmiņas kartes, taču tās nav nemaz tik lētas. Turklāt, planšetei ir skārienekrāns – tas nozīmē, ka ir jāuzmanās, lai to nesaskrāpētu vai nesaplēstu. Arī ar portatīvo jāuzmanās. Varbūt ne gluži ar ekrānu, taču ar klaviatūru. Kā zināms, cilvēki parasti kaut ko ēd vai dzer, kad lieto datoru – tāpēc pastāv liela iespēja kaut ko iebērt vai ieliet datorā. Portatīvajā datorā tas noteikti nav vēlams, jo dators ir tā kā vienā gabalā. Ja stacionārā datora klaviatūrā kaut ko ielej, tad lielas skādes nebūs – tikai jānomaina klaviatūra. Portatīvais var pārstāt strādāt vai arī tā remonts izmaksās ļoti daudz. Taču katrs saprātīgs cilvēks pret savu datoru (un citām mantām) izturēsies saudzīgi. It īpaši, ja dators maksā vairāk kā 500 EUR, tad tomēr ir vērts uzmanīties, lai tam nekas nenotiktu. Ja saplīst planšete, kas maksājusi zem 100 EUR, tad skāde būs mazāka, nekā tad, ja tiek saplēsts dators. Mūsdienās laikam vislabāk ir nevis izvēlēties starp portatīvo un planšeti, bet gan iegādāties abus divus.

Kāds dators būs vairāk piemērots datorspēlēm?

Datorspēles ir ļoti izplatīts izklaides veids gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Bērni, protams, būtu vairāk jāmudina spēlēties ārā, nevis sēdēt pie datora, taču pieaugušie tikmēr var izvēlēties sev ideālo spēļu datoru. Ja datoru pērk tikai darba vajadzībām, tad nekādas dižās prasības nav. Lai spēlētu datorspēles, datoram ir jābūt patiešām labām, jo švakā datorā daudzas datorspēles vispār var neiet. Ja datorspēles patīk, tad labāk izvēlēties tādu datoru, kurā iespējams spēlēt jaunākās spēles, jo datoru jau parasti nepērkam tik bieži. Ja pēkšņi radīsies vēlme paspēlēt kādu spēli, tad sliktākā datorā tas nebūs iespējams, tāpēc nāksies spēlēt klasiskās spēles, piemēram solitairi vai kādas spēles internetā. Tas, ka nopērc datoru, kas piemērots datorspēļu spēlēšanai nebūt nenozīmē, ka spēles tiks spēlētas katru dienu. Īstenībā datorspēles ir lielisks hobijs, tā var būt lieliska atpūta no ikdienas, kā arī ir iespējams ne tikai uzlabot kādas svešvalodas zināšanas, bet arī iepazīt jaunus cilvēkus. Pirmais jautājums, izvēloties kādu datoru pirkt, noteikti būs – portatīvais vai stacionārais dators? Mūsdienās daudzi portatīvie līdzinās stacionārajiem un otrādi. Stacionārie datori vairs nav tādi kā agrāk – ar lielu rūcošu kasti un monitoru. Daudzi ir apvienoti vienā iekārtā, tā ka arī stacionārais dators var aizņemt tikpat daudz vietas cik portatīvais. Protams, portatīvā datora pluss – to var viegli pārvietot un lietot jebkurā vietā. Ja dators būs nepieciešams arī citām lietām, tad labāk izvēlēties portatīvo. Kaut gan mūsdienās reti kurš, piemēram, uz universitāti ņem līdzi savu portatīvo. Parasti vai nu neņem līdzi datoru vai ņem planšeti – tā jebkurā gadījumā būs vieglāka un kompaktāka par datoru. IT studenti gan laikam būs tie, kuri vienmēr izvēlēsies datoru, nevis planšeti. Stacionāro datoru lielākais bonuss ir tas, ka tos var uzlabot – nomainot detaļas, piemēram, video karti vai pievienojot kaut ko klāt. Tā kā datorspēles attīstās, tad pēc pāris gadiem jaunākās datorspēles var nebūt pieejamas tavā nu jau vecajā datorā. Stacionārajā datorā var vienkārši nopirkt labākas detaļas un turpināt spēlēt. Protams, var jau laicīgi iegādāties tādu protatīvo, ar kuru varēs spēlēt  jaunākās spēles nākamajos 5 gados. Galvenais ir procesors un video karte. Īstenībā, lai spēlētu jaunākās spēles, bieži vien vajag tikai labāku video karti, tāpēc vienmēr pērkot datoru, ir jāizvēlās tāds dators, kuram šī karte uz doto brīdi ir vislabākā. Lai zinātu, kura ir vislabākā ir ieteicams konsultēties ar speciālistu, jo šīs video kartes ir ļoti dažādas, turklāt – tās izgatavo dažādas firmas. Var arī internetā meklēt dažādu video karšu salīdzinājumu. Piemēram youtube var paskatīties video – kā izskatās viena un tā pati spēle ar dažādām video kartēm. Vēl viena lieta, kam pievērst uzmanību – monitors. Viena no galvenajām monitora īpašībām – izmērs. Lielākā monitorā būs daudz patīkamāk ne tikai spēlēt spēles, bet arī skatīties filmas vai seriālus. Savukārt, lielāks monitors nozīmē, ka pats dators būs lielāks un smagāks. Ja ir plānots datoru bieži pārnēsāt, tad varbūt labāk izvēlēties nedaudz mazāku datoru. Kaut gan būtībā pārnēsāt var arī smagākus datorus – galvenais, lai ir ērta un tam piemērota datorsoma. Turklāt, mūsdienās jau neviens vairs datorus nestaipa apkārt tik bieži, tāpēc galvenais skatīties uz to, kas datoram iekšā.

Kas īsti ir droni?

Jau kādu laiciņu dzirdam cilvēkus runājam par droniem. Kas tad īsti tie ir? Daudzi par tiem ir dzirdējuši, taču tikai dažiem tāds ir. Principā tie kļūst aizvien populārāki un pieejamāki. To iegāde ir vienkārša – vairāki elektropreču veikali tādus piedāvā. Ir iespējams tos iegādāties arī kādā ārzemju internetveikalā. Arī cenas tiem ir dažādas – ir iespējas iegādāties dronu par 30 EUR, kā arī par 2000 EUR. Kāda īsti atšķirība un kāpēc to vispār iegādāties? Paši lētākie droni ir vienkāršākie – tiem nav iebūvētas kameras, kā arī tiem ir ļoti maz funkciju – tiem nav GPS, kā arī darbības radiuss būs mazs – ap 100 m. Arī lidojuma laiks lētajiem droniem būs īss, tas var būt arī tikai 5 minūtes. Kāda īsti jēga no šādas mantiņas? It kā 30 EUR nav tik ļoti daudz, bet par šo naudu var nopirkt arī kaut ko labāku un vairāk vajadzīgu, piemēram, apavus. Dronus parasti izmanto filmēšanai vai fotografēšanai, taču lētajiem modeļiem nav iebūvētas kameras. Tas nozīmē, ka kameru nāksies vēl pirkt – tātad tas sanāks vēl dārgāk. Arī 5 minūšu lidojuma laikā nav iespējams pārāk daudz safilmēt. Tad varbūt labāk būtu iegādāties dārgāku dronu? Salīdzināsim lēto dronu ar daudz dārgāku – tas maksā pat vairāk kā 2000 EUR. Šādam modelim būs iebūvētā kamera, turklāt ne tā pati sliktākā – 12 Mpix. Tas spēj lidot tālāk nekā 100 metru rādiusā, kā arī tam var pievienot atmiņas karti, lai saglabātu visu safilmēto. Lai vadītu šādu dronu sākumā ir jāpatrenējas, jo to vada ar tālvadības pulti. Un šī vadīšana nemaz nav tik vienkārša kā izskatās. Nebūtu forši, ja tikko nopirktu dronu, kurš maksājis ap 2000, ielidinātu sienā vai noslīcinātu upē. Lētais drona modelis varētu būt labs treniņvariants, pirms iegādāties dārgāku variantu. Protams, ja ir nopietna vēlme to izmantot. Taču ar droniem nav tik vienkārši – tiem ir izmantošanas noteikumi. Turklāt, šie noteikumi katrā valstī var būt savādāki. Ir valstis, kurās dronus pat nedrīkst lietot, tāpēc tas būtu jānoskaidro pirms ceļojuma, kuru vēlaties iemūžināt ar drona palīdzību – varbūt tas nemaz nebūs iespējams. Latvijā noteikumi ir tikai daži, kā arī tie nav pārāk sarežģīti – nedrīkst pārsniegt noteiktu augstumu, cilvēkam jābūt ne tālāk kā 500 metru attālumā no drona, tas nedrīkt pārsniegt konkrētu svaru, kā arī to drīkst lidināt tikai diennakts gaišajā laikā. Visi šie noteikumi ir tāpēc, lai droni neapdraudētu citus cilvēkus. Noteikti nebūtu patīkami, ja tāds uzkrīt uz galvas. Tas, protams, var notikt – neprasmīga vadītāja dēļ vai arī akumulators var izlādēties. Ir arī noteiktas teritorijas, kurās dronu nedrīkst ielidināt. Drons nav tikai spēļmantiņa, to var pielīdzināt pat automašīnas vadīšanai, jo arī dronu nedrīkst vadīt atrodoties reibuma stāvoklī. Principā vienīgā drona jēga ir filmēšana un lai uzfilmētais materiāls būtu skatāms, kamerai ir jābūt labai. Tas nozīmē, ka nepieciešams dārgais drons. Tācu par 2000 EUR var nopirkt tik daudz ko citu – automašīnu, aizbraukt ceļojumā, nopirkt telefonu, planšeti, jaunu portatīvo datoru, apmaksāt mācību gadu universitātē utt. Daudzi vēlas dronus tāpēc, lai filmētu savus ceļojumus, kurus pēc tam atcerēties. Taču ceļojumi būtu jābauda dzīvajā, nevis tikai jāfilmē un jāfotografē viss pēc kārtas.

Kafijas automāti ar kapsulām

Kafija ir sens dzēriens, ko labprāt bauda miljoniem cilvēku. Laba krūze kafijas – tas ir lielisks veids kā sākt savu rītu. Kafijas piedāvājums visu laiku palielinās, kā arī kafijas dzērienu veidi. Ne visiem cilvēkiem garšo rūgtā melnā kafija – tāpēc iespējams izvēlēties latte, kapučino vai kādu citu kafijas dzēriena veidu. Kafejnīcās vai restorānos nopērkamās kafijas vienmēr ir labas. Tam ir arī loģiski iemesli – kafija tiek pagatavota no augstas kvalitātes kafijas pupiņām, kā arī tiek izmantoti profesionāli kafijas automāti. Tādu kafejnīcas līmeņa kafijas automātu diez vai kāds vēlēsies savā virtuvē, turklāt, tas nemaz nav nepieciešams. Ir plašs piedāvājums arī mazākiem automātiem, kas piemēroti ikdienas lietošanai mājas apstākļos. Taču kafijas automāti ir ļoti daudz un dažādi – kādu gan labāk izvēlēties? Viens no šobrīd modernākajiem kafijas automātiem ir automāts ar kapsulām. Ar citiem kafijas automātiem ir lielāka ņemšanās un var rasties vairāk problēmu. Piemēram, pārpalikumi no kafijas pupiņām, jaunu filtru pirkšana, aparāta tīrīšana. Turklāt vienkāršākie aparāti spēs pagatavot tikai parastu kafiju. Protams, ir iespējams nopirkt dažāda veida kafijas pupiņas – mūsdienās var nopirkt pupiņas ar dažādām garšām, piemēram, ķiršu vai šokolādes garšu. Arī pienu var pēc tam pieliet, taču šāda kafija nebūs līdzīga kafejnīcu kafijai. Jau pērkot labāku aparātu ar vairāk funkcijām (ne kapsulu kafijai) būs vairāku dzērienu iespēja, piemēram latte, kur piens jau iegūs tādu kā putu formu. Tas gan būs labāk nekā vienkārši pieliet pienu, taču trubiņa, pa kuru piekļūst pienam ir jātīra ļoti bieži – neviens negribēs savā rīta kafijā kādu vecu piena plēvi. Ja būs slinkums šo aparātu pietiekami bieži tīrīt, tad labāk izvēlēties savādāku aparātu, piemēram, tādu, kurš izmanto piena pulveri, nevis īstu pienu. Piena pulveris nav gluži tas pats, kas īsts piens tāpēc ne visiem šāds risinājums derēs. Kapsulu kafijas automāti ir lielisks izgudrojums, jo tas ir ātri un vienkārši, turklāt bez liekām tīrīšanas problēmām. Šādos automātos ir iespējams pagatavot jebkuru dzērienu (kurš ir nopērkams attiecīgajam automātam), tāpēc tas derēs ikvienam. Pēc dzēriena pagatavošanas nav nepieciešams likvidēt kafijas biezumus un skalot aparātu, jo visi biezumi atrodas izlietotajā kapsulā – atliek to tikai izmest. Caur pašu aparāta sistēmu plūst tikai ūdens, tāpēc arī nebūs tādas piena problēmas kā parastajos automātos. Protams, arī par kapsulu automātu ir jārūpējas un tas jākopj, lai tas kalpotu pēc iespējas ilgāk, taču tam nav nepieciešama tik rūpīga apkope kā citu veidu automātiem. Kafija tiek pagatavota ļoti ātri – gluži tāpat kā kafejnīcā. Arī kapsulu kafijas dzērienos, kuros ir piens, veidojas putas. Ja ir vēlme, tad var pieliet arī parasto pienu pēc kafijas pagatavošanas. Vienīgais mīnuss ir pašas kapsulas, pareizāk, kapsulu cenas un pieejamība. Latvijā kapsulu kafija parādījusies salīdzinoši nesen tāpēc nav tik liela izvēle dzērienu veidos, taču laika gaitā izvēle noteikti palielināsies. Arī pašas kapsulas ir dārgas, vidējā kastes cena ir ap 5 EUR (iekšā vienā kastē ir 8 vai 16 krūzes, atkarībā no dzēriena veida). Turklāt, konkrētās firmas automātiem der tikai konkrētās firmas kapsulas – nav iespējams nopirkt jebkuru kapsulu un ielikt savā automātā. Pirms paša automāta iegādes vislabāk apskatīt tās firmas kapsulu daudzveidību, cenu un pieejamību, lai izvēlētos sev piemērotākās firmas aparātu.

Gudrā māja

Mūsdienās daudz priekšmetu ir gudri – gudrie telefoni, gudrie televizori, un kāpēc ne gudras mājas? Agrāk tikai fantastikas filmās redzējām kā cilvēki sarunājas ar savām mašīnām vai mājām un liek tiem darīt dažādas lietas ar balss komandām vien. Šobrīd tā jau kļūst par ikdienu – ar šādām tehnoloģijām saskaramies arvien biežāk. Ar gudrajiem telefoniem esam saskārušies visi (vai lielākā daļa), taču gudrās mājas pagaidām ir diezgan ekskluzīvas. Šī tehnoloģija ir dārga un pieejama tikai bagātajiem. Vismaz šobrīd. Pēc 10 gadiem varbūt katram otrajam būs gudri mājokļi, taču šobrīd tas vēl tā nav. Kāda tad īsti ir tā gudrā māja un kāds no tās labums? Šīs mājas sauc par gudrajām, jo tām ir daudz automātisku funkciju un tās ir ļoti ērtas un parocīgas. Gudro māju iespējams vadīt ar dažādu monitoru jeb paneļu palīdzību, kuri atrodas mājās. Ir iespējams arī sasinhronizēt savu gudro māju ar savu viedtālruni vai planšeti. Principā var kontrolēt māju arī attālināti – atrodoties darbā un izmantojot savu mobilo. Ko tad īsti iespējams kontrolēt? Piemēram, apkuri. Tādā veidā var ietaupīt, jo atrodoties ārpus mājas apkuri var uzlikt minimālu, taču parastā mājā būs auksti, kad ieradīsieties mājās. Kamēr istabas sasilst var paiet diezgan ilgs laiks. Tā varbūt arī var ietaupīt, taču tas nav pārāk komfortabli. Gudrā māja piedāvā komforta opciju – apkuri var ieslēgt pirms ierodies mājās – māja būs iesilusi, kad ienāksi pa durvīm un nebūs nepieciešams drebināties un saņemties, lai novilktu jaku. Kaut gan, ja cilvēks var atļauties gudro māju, tad iespējams taupīšana nebūs tas pirmais par ko domās. Kaut gan visiem būtu jāpacenšas ietaupīt dažādus resursus, ja tas iespējams, jo jādomā arī par dabu un globālo sasilšanu. Gudrajā mājā iespējams kontrolēt arī visas elektroierīces. Var ieslēgt kafijas automātu vēl atrodoties gultā. Kafiju gultā gan gudrā māja nepiedāvās, taču ikdienu noteikti uzlabos. Var uzlikt taimerus – kad un cikos kādai ierīcei ieslēgties vai izslēgties. Piemēram, var uzlikt mazgāt veļu kamēr atrodies darbā. Daudzām veļasmašīnām jau pašām ir šāda atliktā starta funkcija, taču gudrajā mājā šāda funkcija būs pat ledusskapim. Šādi var ietaupīt laiku, jo kaut kas jau sāks darboties kamēr pats vēl fiziski neesi uz vietas. Daudzām šāda veida darbībām gan iepriekš būs nepieciešams sagatavoties, piemēram, jāsaliek veļasmašīnā netīrās drēbes vai jāpaliek krūzīte zem kafijas automāta. Elektrības ieslēgšanas un izslēgšanas funkcija ir noderīga arī mājas apsardzes nolūkos – ja visi atrodas kādā ceļojumā, tad var ik pa laikam attālināti ieslēgt gaismas, lai garnadžus nepievilinātu ilgstoši tumši mājas logi. Apgaismojuma funkcija būs noderīga arī atrodoties mājās. Gudrā māja spēj darboties uz kustību sensoriem – ja esi istabā, tad gaisma ieslēgsies, bet ja aizej, tad tā izslēgsies. Ļoti liels pluss ir tas, ka šīs sistēmas atpazīst dienu un nakti – ja nakts laikā lavīsies uz virtuvi apēst pēdējo kūkas gabaliņu, tad gaisma ieslēgsies nakts režīmē – ne tik spilgta kā dienā. Tas ir ļoti liels pluss, jo, ja pamostoties ieslēdz parastu apgaismojumu, tad var apžilbt un parasti paiet laiks kamēr var normāli atvērt acis un doties uz vajadzīgo vietu. Ja ir mājdzīvnieki, tad arī tos var automātiski pabarot vai izlaist laukā pa mazām durtiņām – piemērota funkcija arī atvaļinājuma laikam.

Bezvadu internets

Bezvadu internets jeb Wi-Fi ir jau ierasta lieta ikvienam no mums. Gandrīz katrs ar to saskaras ikdienā – mājās, darbā, skolā, sabiedriskajā transportā vai kādā kafejnīcā. Bezvadu internets ir visur. Latvija vispār ir valsts, kurā ir vispieejamākais bezvadu internets – tas ir plaši izplatīts un tiek plaši izmantots. Taču būtībā bezvadu internets ir starojums – tas nepārvietojas pa vadiem, bet pa gaisu. Tam ir kaut kāds elektromagnētisks starojums, kas iespējams ietekmē arī cilvēku veselību. Pagaidām nav zinātniski pierādīts, ka tam patiešām ir ietekme uz mūsu veselību, taču nav pierādīts arī pretējais. Ir zināms, ka tas ir starojums, taču ko tas nodara mūsu organismam – tas vēl nav zināms. Iespējams tas ir tāpēc, ka tas iedarbojas lēnām un par sekām varēs spriest tikai pēc 20 vai 30 gadiem. Iespējams, ka tad zinātnieki atklās, ka bezvadu internets tomēr ir cilvēkiem kaitīgs un to vairs neizmantos. Līdzīgi ir bijis jau iepriekš, kad, piemēram, dzīvsudrabu izmantoja, lai ārstētu dažādas kaitēs, līdz vēlāk atklājās, ka tas ir veselībai bīstams. Varbūt līdzīgi būs arī ar bezvadu internetu. It kā jau liekas, ka mūsdienās, ar visām tehnoloģiskajām iespējām, zinātniekiem būtu jāzina kas ir kaitīgs un kas nē jau pašā sākumā, taču tā tas nenotiek. Joprojām ir jāveic dažādi eksperimenti un pētījumi, kas var aizņemt pat vairākus gadu desmitus. Zinātnieki cenšas pētīt šo ietekmi, taču pagaidām tie ir tikai minējumi. Tā kā bezvadu internets nav aizliegts un nomainīts pret kaut ko citu, tad varam cerēt, ka tas tomēr nav tik bīstams. Protams, ikviena elektroierīce izstaro kaut kādu starojumu un iespējams, jo vairāk dažādu ierīču, jo lielākam starojumam cilvēks pakļauts. Mūsdienās jau visiem ir pilna māja ar dažādām ierīcēm – telefoni, datori, televizors, mikroviļņu krāsns, planšete utt. Vistiešākais sakars ar bezvadu internetu ir tieši mobilajam telefonam. Tā ir ierīce, kuru visbiežāk izmanto, lai pieslēgtos Wi-Fi. Telefons ir arī svarīga mūsdienu ikdienas sastāvdaļa. Daudzi cilvēki spēlējas ar telefonu tikko pieceļoties no rīta un tas ir pēdējais, ko viņi apskata pirms aiziet gulēt. Loģiski, ka šis telefons atrodas rokas stiepiena attālumā, visbiežāk uz naktsskapīša vai kāda plauktiņa pie gultas. Tas nozīmē, ka telefons atrodas tuvu galvai. Ja ir pieslēts bezvadu internets, tas nozīmē, ka tā elektromagnētiskais starojums atrodas tuvu pie galvas. Tāpēc nav vēlams telefonu turēt tik tuvu kamēr mēs guļam. Lai arī nav pierādīts, ka no tā rastos kādas bīstamas vai neatgriezeniskas sekas – labāk to nepārbaudīt pašam uz sevi. Daudzi gan telefonu izmanto arī kā modinātājpulksteni, tāpēc nevar telefonu atstāt pavisam citā istabā. Tādā gadījumā var vienkārši izslēgt internetu pa nakti – nekas slikts nenotiks. No rīta pieceļoties to var atkal ieslēgt un visi jaunumi parādīsies un sistēmas atjaunosies. Turklāt – tajā telefonā (jeb internetā) nekas tik steidzams un neatliekams nav, tāpēc tas var būt arī kā labs iemesls, lai mēģinātu atradināties no tik biežas telefona izmantošanas. Arī izmantojot telefonā modinātāja funkciju, telefonu var turēt istabas otrā galā – tad modinātājs būs vēl efektīvāks. Ja telefons ir rokas stiepiena attālumā, tad ir ļoti viegli pa miegam atslēgt modinātāju un gulēt tālāk. Tā ir liela iespēja aizgulēties, tāpēc, ja nāksies piecelties no gultas, lai izslēgtu modinātāju – aizgulēties būs neiespējami.

Bezkontakta maksājuma kartes

Viens no jaunākajiem banku piedāvājumiem ir bezkontaktu maksājumu kartes. Tās parādījušās Latvijā pavisam nesen. Dažas bankas jau automātiski iedeva šāda tipa kartes tad, kad nācās atjaunot vecās kartes, kurām jau beidzies termiņš. Kāda tad īsti jēga no šādām kartām un cik tas ir droši. Vienmēr, kad parādās jaunas tehnoloģijas cilvēki satraucas par to drošību. It īpaši to var novērot tad, ja šie jaunumi saistīti ar bankām vai naudu kā tādu. Tas arī ir saprotams, jo neviens negrib pazaudēt naudu tāpēc, ka sistēma strādā nepilnvērtīgi vai arī tā ir viegli uzlaužama. Arī šīs bezkontaktu kartes ir izraisījušas diskusijas par to, cik tās ir drošas. No vienas puses tās ir ļoti ērtas un parocīgas, jo maziem pirkumiem nav nepieciešams ievadīt PIN kodu – tas ir daudz ātrāk un vienkāršāk. Katrai bankai ir cits limits – viena banka ļauj šādi norēķināties par pirkumiem līdz 10 EUR, cita līdz 25 EUR. Protams, šīs kartes ir iespējams izmantot arī kā parastās bankas kartes – kur par pirkumu ir jāievada PIN kods. Arī tad, ja ir pirkums, kas iekļaujas šajos, piemēram, 10 EUR, arī tad nav obligāti jāizmanto bezkontakta maksāšanas veids – var izmantot parasto. Gan jau visi esam redzējuši TV reklāmas, kur Busulis reklamē to cik ērtas ir šīs bezkontakta maksājumu kartes un ka visiem tādas vajadzētu, jo tā norēķināties var daudz ātrāk. Jā, šādi norēķināties tik tiešām ir vienkārši un ātri, ņemot vērā, ka mūsdienās arvien biežāk cilvēki izvēlas maksāt ar kartēm nevis ar skaidru naudu. Ja nepieciešams tikai viens neliels pirkums, tad šādi maksāt noteikti būs ērtāk, turklāt, arī pircēju rinda virzīsies uz priekšu daudz ātrāk. Tomēr, ne visur ir iespējams šādi norēķināties. Vietās, kur to var darīt ir speciālas norādes gan uz pašiem karšu termināļiem, gan ieejas durvīm. Īstenībā šādas vietas ir arvien vairāk – visticamāk tāpēc, ka ļoti strauji parādījās šīs bezkontakta kartes. Daudzi cilvēki uztraucas, ka no šīm kartēm var vienkārši noņemt naudu – galu galā nav nepieciešams ne PIN kods, ne kas cits. Taču tik vienkārši tas tomēr nav. Nevar jebkurš garāmgājējs pielikt aparātu pie jūsu somas un noņemt no kartes naudu. Lai varētu noņemt naudu no kartes, vispirms maksājumu kartes terminālī ir jāapstiprina maksājamā summa. Tikai pēc tam iespējams noņemt naudu. Turklāt, karte jāpieliek pavisam klāt maksājumu terminālim un tur jāpatur vairākas sekundes. Nevajag baidīties, ka paturot karti ilgāku laiku terminālis noņems naudu vairākas reizes – tas nav iespējams. Vienam pirkumam var noņemt naudu tikai vienu reizi. Arī ar parastajiem maksājumiem ir tāda pati kārtība. Protams, vienmēr var gadīties kāds izņēmums vai kāds gļuks sistēmā, ka kaut kas noiet greizi, taču tā nebūt nav norma. Šīs bezkontakta kartes ir tikpat drošas kā parastās maksājumu kartes, taču nekas mūsu pasaulē nav 100% drošs. Iespējams no šī maksājumu veida cilvēki baidās, jo tas ir tikko parādījies – cilvēkiem ir tendence baidīties no visa jaunā un nezināmā. Pēc pāris gadiem varbūt šādi maksājumi būs norma pilnīgi visur – gan veikalā, gan autobusā, gan kafejnīcā. Pašlaik tas ir jaunums pie kā visiem vēl ir jāpierod, taču tas nav nekas šausmīgs, tieši pretēji – tas padara mūsu dzīvi daudz vieglāku.