Kā ietaupīt naudu uz pārtiku?

Būsim atklāti – pārtikas veikali un visi pārtikas un saimniecības preču lielveikali, kas ir atrodami vien pāris ielu attālumā, var būt diezgan dārgi. It īpaši, ja uz veikalu dodies iepirkties bez īpaša mērķa – ātri vien kasē sevi atrodi ar diviem pilniem groziem, kuros šķietami atrodas pilnīgi viss, kas tev ir nepieciešams. Bet vai tas tiešām tā ir? Vai esi aizdomājies par lielajām summām savos Maxima vai Rimi čekos un par veidiem, kā šīs summas padarīt mazākas, lai ietaupītu naudu ar pārtiku (kotisivu)?

Tieši šim nolūkam esam apkopojuši dažādus padomus, kā ietaupīt naudu ar pārtikas iegādi:

Turieties pa gabalu no centrālajām ailēm

Veikalu izkārtojums parasti tiek ļoti cītīgi izstrādāts tā, lai viena veida pārtika un cita veida pārtika atrastos veikala dažādos galos, lai spiestu pircējus pārvietoties cauri visam veikalam, un, iespējams, paķert līdzi arī kādu interesantu preci par akcijām, kas izskatās īpaši izdevīgas.

Kuponi nav jūsu ienaidnieki

Nekādā gadījumā nebaidieties no veikala izsniegtajiem kuponiem, ja tādus esiet saņēmuši vai arī ja tādi jums tiek piedāvāti. Jūs nekad nevariet zināt, kad šie papīra gabaliņi, kas vien krājas un it kā nekam nav vajadzīgi, var kļūt pavisam noderīgi un palīdzēt ietaupīt ļoti patīkamas naudas summas!

Nepakļaujieties zīmolu valdzinājumam

Pilnīgi iespējams jūs esiet iecienījuši kāda noteikta zīmola pārtikas produktus vai arī kāds labs draugs ir ieteicis pieturēties tikai pie kāda noteikta zīmola. Nepakļaujieties zīmolu valdzinājumam – nereti tā produkcija, kas ir no citiem zīmoliem un lētāka, ir tik pat laba vai pat gardāka nekā jūsu iecienītais zīmols!

Pētiet ailes augšup un lejup!

Pētot ailes, pievērsiet uzmanību to augšdaļai un apakšdaļai, par cik nereti visas preces un produkti, kas maksā visdārgāk, tiek novietoti acu līmenī, taču preces ar viszemākajām cenām vai lielākajām atlaidēm mēdz atrasties ailes pašā augšā vai apakšā.

NEKAD neapmeklējiet veikalu izsalcis!

Ļoti daudz dažādi naudas taupīšanas raksti piemin padomu, ka nekādā gadījumā nav ieteicams doties uz veikalu izsalkušam. Ticiet vai nē, izņemot gadījumus, kad jums ir ārkārtīgi spēcīgs gribasspēks, došanās uz veikalu izsalkumā ir vislielākā kļūda, kas noved pie neparedzētiem papildus pirkumiem, kas jums nemaz nav vajadzīgi, vai arī liek jums iegādāties kādu pārtikas produktu lielāka daudzumā nekā tas ir nepieciešams (2000 pika-laina FI).

NEKAD nepērciet veikala gatavotu ēdienu!

Lai vai cik gardi un skaisti varētu izskatīties Maxima gatavotie salāti vai Rimi ceptās kartupeļu pankūkas, vienkārši dodieties garām. Tā jūs ne tikai ietaupīsiet daudz vairāk naudas un samazināsiet sava čeka kopsummu, jūs vienmēr variet iegādāties visus nepieciešamos ingredientus un pagatavot visu mājās pats. Tas būs ne tikai uz pusi lētāk, trīs reizes garšīgāk, bet arī pasargās jūs no iespējamas ēdiena saindēšanās, kas ar veikala gatavotu ēdienu ir daudz iespējamāka! Vesels vēders jau atkal pasargās jūsu finanses!

Pārdomājiet vai ūdens pudelēs ir tiešām tā vērts

Ūdens, kas tiek tirgots pudelēs ir miljonu eiro bizness, kas vienkārši iztukšo jūsu maciņu par plastmasas pudeli un ūdeni, kas savā starpā tā arī īsti nekad neatšķiras. Ja jums ir iespēja uzstādīt krietnu ūdens filtrēšanas sistēmu mājās vai nodrošināt sevi ar dzeramo ūdeni citādā veidā (arī dzerot krāna ūdeni, ja tas ir pārbaudīts un labs), tad noteikti sakiet nē ūdenim plastmasas pudelēs!

Atkarība no mobiljiem telefoniem

Mobilie telefoni pēdējo 20 gadu laikā ir ļoti strauji attīstījušies. Kad parādījās pirmie mobilie, tiem bija maz funkciju. Pa lielam varēja tikai piezvanīt, aizsūtīt sms un uzspēlēt kādu spēlīti. Ekrāni bija mazi un bezkrāsaini. Šobrīd mobilie telefoni ir pavisam savādāki, tie nelīdzinās pirmajiem modeļiem. Tiem ir ļoti daudz funkciju. Bieži vien pat šķiet, ka pārāk daudz. Ar tiem var ne tikai piezvanīt un sūtīt sms, bet arī ieiet internetā, skatīties filmas, fotografēt, filmēt, spēlēt daudz advancētākas spēles. Turklāt, šobrīd telefona ekrāni ir milzīgi, ar krāsainiem ekrāniem un ļoti labu kvalitāti.

Tā kā mūsdienu telefoniem ir visas šīs funkcijas, cilvēki tos lieto ļoti bieži, bieži pat pārāk bieži. Ikdienā paskatoties apkārt to vien var redzēt – cilvēki ieurbušies savos mobilajos telefonos. Katrs dara ko nu kurais – sarakstās ar kādu, lasa jaunumus internetā, skatās bildes, filmu, klausās mūziku vai spēlē spēlīti. Brīžiem šķiet, ka cilvēku ikdiena grozās ap telefonu. Cilvēki krīt panikā, ja pēkšņi nevar atrast savu telefonu vai ja tas, nedod Dievs, izlādējas un nav līdzi lādētājs. Jā, jaunie telefoni izlādējas diezgan ātri. Ja divas dienas var telefonu neuzlādēt, tad tas jau skaitās gandrīz kā brīnums. Bērnībā bija savādāk – mierīgi telefonu varēja lietot kādu nedēļu. Protams, tad arī telefonu tik daudz neizmantoja, jo nebija visu to funkciju, kuras ir šobrīd. Telefons ir līdzeklis, ar kuru aizpildīt brīvo laiku braucot sabiedriskajā transportā vai sēžot rindā pie ārsta. Protams, telefona izmantošanai ir arī savi plusi, taču cilvēki kļūst pārāk atkarīgi no savām ierīcēm. Pēdējā laikā ir parādījusies arī diezgan populāra spēle – cilvēku kompānija aiziet kaut kur pasēdēt, piemēram, kādā kafejnīcā. Visi savus mobilos saliek galda vidū – kviklån.

Tas, kurš pirmais pieskarsies savam telefonam maksās visu kopējo rēķinu. Šāda spēle noteikti ir ļoti interesanta. Cilvēki vairs nesarunājas tā, kā agrāk. Viņi aiziet kopā uz restorānu vai kafejnīcu, bet tā vietā, lai sarunātos, katrs blenž savā mobilajā un viens otram ik pa laikam atsūta vai parāda kādu smieklīgu vai mīlīgu bildīti. Tas pat kļūst nedaudz smieklīgi. Protams, ja ir jānokārto kādas svarīgas darīšanas vai jāatbild uz svarīgu telefona zvanu, tad viss ir saprotams, taču tāda tukša bildīšu skatīšanās ir nedaudz dīvaina. Ir brīži, kad gaidot rindā neko īsti negribas kā tikai paskatīties uz kādām bildītēm vai palasīt jaunus jokus. Taču ir cilvēki, kuri to dara visu laiku. Viņi nespēj nepaskatīties savā telefonā, jo varbūt ir kaut kas jauns – kāda ziņa, jauns komentārs, laiks, bilde.

Bet ja arī ir – kas tik traks notiks, ja to apskatīs nedaudz vēlāk? Ja kādam ir kaut kas steidzams sakāms, tad vienmēr var piezvanīt. Tuklāt, ne tikai savstarpējā komunikācija kļūst sliktāka, bet cilvēki vairs neievēro apkārt notiekošo. Cilvēki skatās savos telefonos ejot pa ielu, pāri ielai un neskatās apkārt. Kas tāds apdraud viņus pašus. Arī apkārtējo dabu cilvēki vairs neredz. Piemēram, braucot autobusā ir jauki vienkārši paskatīties pa logu, redzēt kas jauns tavā ikdienas maršrutā. Gadalaiki mainās un arī skati aiz loga kļūst savādāki. To nevar apskatīt telefonā. Nu labi, bildes var redzēt telefonā, taču to visu var apskatīt arī ar savām acīm. Mums visiem jācenšas mobilos lietot pēc iespējas mazāk.

Vai planšete aizstās datorus?

Nu jau vairākus gadus mūsu ikdienā sastopamies ar planšetēm. Sākumā, kad planšetes tikko parādījās, visi vienmēr teica, ka tās aizstās darotus, jo ir daudz kompaktākas un vieglākas. Šobrīd atkal var dzirdēt pretējo – ka planšete jau nav tas pats kas dators. Tad kā īsti ir? Vai to, kurš labāks nosaka tikai konkrētā pārdevēja pārdot vienu vai otru preci, vai arī patiešām kāda no šīm ierīcēm ir labāka par otru? Drīzāk pareizāk būtu teikt, ka abas šīs ierīces ir dažādas – neviena no tām nav labāka vai sliktāka, viss atkarīgs no tā, kādam mērķim tā paredzēta. Lielākā daļa, ja vajadzētu izvēlēties starp datoru un planšeti, noteikti izvēlētos datoru. Taču nedrīkst aizmirst arī to, kādam nolūkam šo ierīci lietos. Ja studentam ir nepieciešama ierīce līdzi lekcijās, lai varētu daudz ātrāk un ērtāk veikt dažādus pierakstus, tad gan jau planšete būtu labāka izvēle – ņemot vērā, ka tā ir viegla, un to ir viegli iespējams ielikt somā. Arī paši plānākie un vieglākie portatīvie datori būs smagāki nekā planšetes. Taču, ja tam pašam studentam nepieciešama ierīce, lai pildītu dažādus mājasdarbus, piemēram, rakstītu esejas, tad portatīvais būs labāk izvēle, jo planšetē tomēr nav tik ērti rakstīt. Jā, var iegādāties atsevišķu klaviatūru tieši planšetei, taču tas nebūs tas pats. Rakstīt datorā tomēr ir daudz ērtāk. Kaut gan varbūt tikai liekas, ka tas ir ērtāk, jo esam tā pieraduši. Jaunā paaudze jau no agra vecuma sāk spēlēties ar planšetēm pirms vēl vispār ierauga datoru. Tad varbūt tieši jaunajai paaudzei vieglāk un ērtāk būs izmantot planšeti nevis datoru? To mēs redzēsim pēc 10 – 15 gadiem, kad viņi paši varēs salīdzināt. Planšetes galvenā labā īpašība ir tas, ka to var viegli aiznest jebkur – to var izmantot gultā, vannā, dārzā, autobusā utt. Arī portatīvo var izmantot dīvānā, taču datoram labāk un ieteicamāk ir atrasties uz galda, lai tas pārāk nepārkarst. Protams, var izmantot arī speciālos datorgaldus – mazus galdiņus, kurus izmantot sēžot gultā vai dīvānā, jo ieliekot datoru klēpī, dators pārāk uzkarst. Taču portatīvajā tomēr būs daudz vairāk iespēju, kā arī portatīvā atmiņa ir daudz lielāka. Planšetei arī iespējams iegādāties dažādas atmiņas kartes, taču tās nav nemaz tik lētas. Turklāt, planšetei ir skārienekrāns – tas nozīmē, ka ir jāuzmanās, lai to nesaskrāpētu vai nesaplēstu. Arī ar portatīvo jāuzmanās. Varbūt ne gluži ar ekrānu, taču ar klaviatūru. Kā zināms, cilvēki parasti kaut ko ēd vai dzer, kad lieto datoru – tāpēc pastāv liela iespēja kaut ko iebērt vai ieliet datorā. Portatīvajā datorā tas noteikti nav vēlams, jo dators ir tā kā vienā gabalā. Ja stacionārā datora klaviatūrā kaut ko ielej, tad lielas skādes nebūs – tikai jānomaina klaviatūra. Portatīvais var pārstāt strādāt vai arī tā remonts izmaksās ļoti daudz. Taču katrs saprātīgs cilvēks pret savu datoru (un citām mantām) izturēsies saudzīgi. It īpaši, ja dators maksā vairāk kā 500 EUR, tad tomēr ir vērts uzmanīties, lai tam nekas nenotiktu. Ja saplīst planšete, kas maksājusi zem 100 EUR, tad skāde būs mazāka, nekā tad, ja tiek saplēsts dators. Mūsdienās laikam vislabāk ir nevis izvēlēties starp portatīvo un planšeti, bet gan iegādāties abus divus.

Mikroviļņu krāsns

Dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, un jau kopš bērnības kā pašsaprotamu uztveram dažādu tehnoloģiju ienākšanu mūsu sadzīvē un ikdienā. Vairs nav iedomājami, kā pirms nieka simts gadiem veļa tika mazgāta ar rokām, virtuvē nācās iztikt bezmaz tikai ar nazi, putojamo slotiņu un rīvi, patērējot ilgu laiku, lai ar šo instrumentu palīdzību pagatavotu dažādus ēdienus. Veļas diena tāpēc arī tā saucās, ka šim pasākumam tika veltīta visa diena, pārsvarā visu darot ar rokām. Nemaz nerunājot par tādām ekstrām kā ledusskapis, trauku mazgājamā mašīna, veļas žāvētājs, putekļu sūcējs, kas pats darbojas, un tā varētu saukt un saukt dažādas lietas, kas palīdz veikt ikdienas soli un pats galvenais – ļauj ietaupīt laiku. Liela daļa šo jaunievedumu ir tieši ēdiena gatavošanas jomā, jo tas nu ir process, kas nav mainījies visu cilvēces pastāvēšanas laiku – mums ir jāēd, un jāēd katru dienu! Kā neaizvietojama ierīce daudzās saimniecībās šodien ir mikroviļņu krāsns, kuru izmanto gan ēdiena pagatavošanai, gan – visbiežāk – ēdiena, t.sk. dažādu pusfabrikātu uzsildīšanai. Nenoliedzamas šīs pagatavošanas metodes ērtības ir ātrums un izmantošanas vieglums. Kas tad ir mikroviļņu krāsns un no kurienes tāda radusies?  Jāatceras, ka mikroviļņu krāsns ir diezgan jauns produkts mūsu virtuvē – pirmās mikroviļņu krāsnis sāka ražot japāņu firma “Sharp” 1962. gadā, lai gan to, ka radioviļņi spēj uzsildīt tajos novietotu pārtikas produktu, atklāja ASV armijas inženieri jau 1945. gadā un izmantoja ēdienu sildīšanai armijas manevros. Tiesa, pati pirmā mikroviļņu krāsns esot bijusi apmēram divus metrus augsta un svērusi vairāk par 300 kilogramiem. Iespējams, tāpēc pagāja gandrīz 20 gadi, līdz šī iekārta ienāca mūsu virtuvēs. Ērtība, laika ietaupījums – tas viss ir jauki, bet jautājums, ko vajadzētu uzdot jebkuram esošajam vai potenciālajam mikroviļņu krāsns īpašniekam, ir – vai tā ir veselībai nekaitīga ierīce, jeb labāk no tādas izvairīties? Palasot informāciju mikroviļņu krāšņu ražotāju interneta  mājas lapās, reklāmās, sponsorētos izdevumos, šķiet, ka viss ir pilnīgā kārtībā – veselībai un videi nekaitīga iekārta, kurai ir tikai plusi, tomēr internetā var atrast arī pretēju viedokļu paudējus – viņu galvenais arguments ir tas, ka mikroviļņu krāsnis izdala jonizējošu starojumu, kas izmaina vielas atomu elektromagnētisko dabu vai jonizē tos. Vienkāršāk sakot – mikroviļņu krāsns iedarbībā ēdienam tiek izjauktas un deformētas molekulas, izveidojot citus, bīstamus radioaktīvus savienojumus, tai pat laikā ēdiens pilnībā vai daļēji zaudē savu vērtību. Nav arī pietiekami izpētīts tas, kas šajā sildīšanas laikā notiek ar sildāmā trauka atomiem – iespējams, tie reaģē ar sildāmās pārtikas atomiem.  Turklāt  jonizējošais starojums tiek izmantots arī rentgenā un kodolmedicīnā –  vietās, kur visi uzskata par pašsaprotamiem drošības pasākumus. Ir eksperti, kas uzskata, ka ļaunums, ko mūsu organismam nodara mikroviļņu krāsns, ir – imūnsistēmas novājināšanās, samazinātas organisma spējas pretoties vīrusu un baktēriju infekcijām, kas var novest arī pie audzēju izraisīšanas. Pirms šādas neviennozīmīgi vērtētas iekārtas iegādāšanās katram būtu rūpīgi jāizpēta pieejamā informācija, neaprobežojoties tikai ar pozitīvajām ražotāju atsauksmēm, un jāapsver visi iespējamie riski. Protams, pilnībā noliegt mikroviļņu krāsnis kā tādas nav vajadzības, jo noteikti ir vietas un situācijas, kad tās ir noderīgas īslaicīgai lietošanai, bet nevajadzētu tās padarīt par neaizstājamiem virtuves palīgiem ikdienā un noteikti nevajadzētu sildīt ne pārtiku, ne dzērienus bērniem. Māmiņu iebildumu par to, ka mūždien pietrūkst laika, var atspēkot ar vienkāršu jautājumu: vai esi gatava ietaupīt mazliet laika, riskējot ar bērna veselību?

Kāds dators būs vairāk piemērots datorspēlēm?

Datorspēles ir ļoti izplatīts izklaides veids gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Bērni, protams, būtu vairāk jāmudina spēlēties ārā, nevis sēdēt pie datora, taču pieaugušie tikmēr var izvēlēties sev ideālo spēļu datoru. Ja datoru pērk tikai darba vajadzībām, tad nekādas dižās prasības nav. Lai spēlētu datorspēles, datoram ir jābūt patiešām labām, jo švakā datorā daudzas datorspēles vispār var neiet. Ja datorspēles patīk, tad labāk izvēlēties tādu datoru, kurā iespējams spēlēt jaunākās spēles, jo datoru jau parasti nepērkam tik bieži. Ja pēkšņi radīsies vēlme paspēlēt kādu spēli, tad sliktākā datorā tas nebūs iespējams, tāpēc nāksies spēlēt klasiskās spēles, piemēram solitairi vai kādas spēles internetā. Tas, ka nopērc datoru, kas piemērots datorspēļu spēlēšanai nebūt nenozīmē, ka spēles tiks spēlētas katru dienu. Īstenībā datorspēles ir lielisks hobijs, tā var būt lieliska atpūta no ikdienas, kā arī ir iespējams ne tikai uzlabot kādas svešvalodas zināšanas, bet arī iepazīt jaunus cilvēkus. Pirmais jautājums, izvēloties kādu datoru pirkt, noteikti būs – portatīvais vai stacionārais dators? Mūsdienās daudzi portatīvie līdzinās stacionārajiem un otrādi. Stacionārie datori vairs nav tādi kā agrāk – ar lielu rūcošu kasti un monitoru. Daudzi ir apvienoti vienā iekārtā, tā ka arī stacionārais dators var aizņemt tikpat daudz vietas cik portatīvais. Protams, portatīvā datora pluss – to var viegli pārvietot un lietot jebkurā vietā. Ja dators būs nepieciešams arī citām lietām, tad labāk izvēlēties portatīvo. Kaut gan mūsdienās reti kurš, piemēram, uz universitāti ņem līdzi savu portatīvo. Parasti vai nu neņem līdzi datoru vai ņem planšeti – tā jebkurā gadījumā būs vieglāka un kompaktāka par datoru. IT studenti gan laikam būs tie, kuri vienmēr izvēlēsies datoru, nevis planšeti. Stacionāro datoru lielākais bonuss ir tas, ka tos var uzlabot – nomainot detaļas, piemēram, video karti vai pievienojot kaut ko klāt. Tā kā datorspēles attīstās, tad pēc pāris gadiem jaunākās datorspēles var nebūt pieejamas tavā nu jau vecajā datorā. Stacionārajā datorā var vienkārši nopirkt labākas detaļas un turpināt spēlēt. Protams, var jau laicīgi iegādāties tādu protatīvo, ar kuru varēs spēlēt  jaunākās spēles nākamajos 5 gados. Galvenais ir procesors un video karte. Īstenībā, lai spēlētu jaunākās spēles, bieži vien vajag tikai labāku video karti, tāpēc vienmēr pērkot datoru, ir jāizvēlās tāds dators, kuram šī karte uz doto brīdi ir vislabākā. Lai zinātu, kura ir vislabākā ir ieteicams konsultēties ar speciālistu, jo šīs video kartes ir ļoti dažādas, turklāt – tās izgatavo dažādas firmas. Var arī internetā meklēt dažādu video karšu salīdzinājumu. Piemēram youtube var paskatīties video – kā izskatās viena un tā pati spēle ar dažādām video kartēm. Vēl viena lieta, kam pievērst uzmanību – monitors. Viena no galvenajām monitora īpašībām – izmērs. Lielākā monitorā būs daudz patīkamāk ne tikai spēlēt spēles, bet arī skatīties filmas vai seriālus. Savukārt, lielāks monitors nozīmē, ka pats dators būs lielāks un smagāks. Ja ir plānots datoru bieži pārnēsāt, tad varbūt labāk izvēlēties nedaudz mazāku datoru. Kaut gan būtībā pārnēsāt var arī smagākus datorus – galvenais, lai ir ērta un tam piemērota datorsoma. Turklāt, mūsdienās jau neviens vairs datorus nestaipa apkārt tik bieži, tāpēc galvenais skatīties uz to, kas datoram iekšā.

Kas īsti ir droni?

Jau kādu laiciņu dzirdam cilvēkus runājam par droniem. Kas tad īsti tie ir? Daudzi par tiem ir dzirdējuši, taču tikai dažiem tāds ir. Principā tie kļūst aizvien populārāki un pieejamāki. To iegāde ir vienkārša – vairāki elektropreču veikali tādus piedāvā. Ir iespējams tos iegādāties arī kādā ārzemju internetveikalā. Arī cenas tiem ir dažādas – ir iespējas iegādāties dronu par 30 EUR, kā arī par 2000 EUR. Kāda īsti atšķirība un kāpēc to vispār iegādāties? Paši lētākie droni ir vienkāršākie – tiem nav iebūvētas kameras, kā arī tiem ir ļoti maz funkciju – tiem nav GPS, kā arī darbības radiuss būs mazs – ap 100 m. Arī lidojuma laiks lētajiem droniem būs īss, tas var būt arī tikai 5 minūtes. Kāda īsti jēga no šādas mantiņas? It kā 30 EUR nav tik ļoti daudz, bet par šo naudu var nopirkt arī kaut ko labāku un vairāk vajadzīgu, piemēram, apavus. Dronus parasti izmanto filmēšanai vai fotografēšanai, taču lētajiem modeļiem nav iebūvētas kameras. Tas nozīmē, ka kameru nāksies vēl pirkt – tātad tas sanāks vēl dārgāk. Arī 5 minūšu lidojuma laikā nav iespējams pārāk daudz safilmēt. Tad varbūt labāk būtu iegādāties dārgāku dronu? Salīdzināsim lēto dronu ar daudz dārgāku – tas maksā pat vairāk kā 2000 EUR. Šādam modelim būs iebūvētā kamera, turklāt ne tā pati sliktākā – 12 Mpix. Tas spēj lidot tālāk nekā 100 metru rādiusā, kā arī tam var pievienot atmiņas karti, lai saglabātu visu safilmēto. Lai vadītu šādu dronu sākumā ir jāpatrenējas, jo to vada ar tālvadības pulti. Un šī vadīšana nemaz nav tik vienkārša kā izskatās. Nebūtu forši, ja tikko nopirktu dronu, kurš maksājis ap 2000, ielidinātu sienā vai noslīcinātu upē. Lētais drona modelis varētu būt labs treniņvariants, pirms iegādāties dārgāku variantu. Protams, ja ir nopietna vēlme to izmantot. Taču ar droniem nav tik vienkārši – tiem ir izmantošanas noteikumi. Turklāt, šie noteikumi katrā valstī var būt savādāki. Ir valstis, kurās dronus pat nedrīkst lietot, tāpēc tas būtu jānoskaidro pirms ceļojuma, kuru vēlaties iemūžināt ar drona palīdzību – varbūt tas nemaz nebūs iespējams. Latvijā noteikumi ir tikai daži, kā arī tie nav pārāk sarežģīti – nedrīkst pārsniegt noteiktu augstumu, cilvēkam jābūt ne tālāk kā 500 metru attālumā no drona, tas nedrīkt pārsniegt konkrētu svaru, kā arī to drīkst lidināt tikai diennakts gaišajā laikā. Visi šie noteikumi ir tāpēc, lai droni neapdraudētu citus cilvēkus. Noteikti nebūtu patīkami, ja tāds uzkrīt uz galvas. Tas, protams, var notikt – neprasmīga vadītāja dēļ vai arī akumulators var izlādēties. Ir arī noteiktas teritorijas, kurās dronu nedrīkst ielidināt. Drons nav tikai spēļmantiņa, to var pielīdzināt pat automašīnas vadīšanai, jo arī dronu nedrīkst vadīt atrodoties reibuma stāvoklī. Principā vienīgā drona jēga ir filmēšana un lai uzfilmētais materiāls būtu skatāms, kamerai ir jābūt labai. Tas nozīmē, ka nepieciešams dārgais drons. Tācu par 2000 EUR var nopirkt tik daudz ko citu – automašīnu, aizbraukt ceļojumā, nopirkt telefonu, planšeti, jaunu portatīvo datoru, apmaksāt mācību gadu universitātē utt. Daudzi vēlas dronus tāpēc, lai filmētu savus ceļojumus, kurus pēc tam atcerēties. Taču ceļojumi būtu jābauda dzīvajā, nevis tikai jāfilmē un jāfotografē viss pēc kārtas.

Kafijas automāti ar kapsulām

Kafija ir sens dzēriens, ko labprāt bauda miljoniem cilvēku. Laba krūze kafijas – tas ir lielisks veids kā sākt savu rītu. Kafijas piedāvājums visu laiku palielinās, kā arī kafijas dzērienu veidi. Ne visiem cilvēkiem garšo rūgtā melnā kafija – tāpēc iespējams izvēlēties latte, kapučino vai kādu citu kafijas dzēriena veidu. Kafejnīcās vai restorānos nopērkamās kafijas vienmēr ir labas. Tam ir arī loģiski iemesli – kafija tiek pagatavota no augstas kvalitātes kafijas pupiņām, kā arī tiek izmantoti profesionāli kafijas automāti. Tādu kafejnīcas līmeņa kafijas automātu diez vai kāds vēlēsies savā virtuvē, turklāt, tas nemaz nav nepieciešams. Ir plašs piedāvājums arī mazākiem automātiem, kas piemēroti ikdienas lietošanai mājas apstākļos. Taču kafijas automāti ir ļoti daudz un dažādi – kādu gan labāk izvēlēties? Viens no šobrīd modernākajiem kafijas automātiem ir automāts ar kapsulām. Ar citiem kafijas automātiem ir lielāka ņemšanās un var rasties vairāk problēmu. Piemēram, pārpalikumi no kafijas pupiņām, jaunu filtru pirkšana, aparāta tīrīšana. Turklāt vienkāršākie aparāti spēs pagatavot tikai parastu kafiju. Protams, ir iespējams nopirkt dažāda veida kafijas pupiņas – mūsdienās var nopirkt pupiņas ar dažādām garšām, piemēram, ķiršu vai šokolādes garšu. Arī pienu var pēc tam pieliet, taču šāda kafija nebūs līdzīga kafejnīcu kafijai. Jau pērkot labāku aparātu ar vairāk funkcijām (ne kapsulu kafijai) būs vairāku dzērienu iespēja, piemēram latte, kur piens jau iegūs tādu kā putu formu. Tas gan būs labāk nekā vienkārši pieliet pienu, taču trubiņa, pa kuru piekļūst pienam ir jātīra ļoti bieži – neviens negribēs savā rīta kafijā kādu vecu piena plēvi. Ja būs slinkums šo aparātu pietiekami bieži tīrīt, tad labāk izvēlēties savādāku aparātu, piemēram, tādu, kurš izmanto piena pulveri, nevis īstu pienu. Piena pulveris nav gluži tas pats, kas īsts piens tāpēc ne visiem šāds risinājums derēs. Kapsulu kafijas automāti ir lielisks izgudrojums, jo tas ir ātri un vienkārši, turklāt bez liekām tīrīšanas problēmām. Šādos automātos ir iespējams pagatavot jebkuru dzērienu (kurš ir nopērkams attiecīgajam automātam), tāpēc tas derēs ikvienam. Pēc dzēriena pagatavošanas nav nepieciešams likvidēt kafijas biezumus un skalot aparātu, jo visi biezumi atrodas izlietotajā kapsulā – atliek to tikai izmest. Caur pašu aparāta sistēmu plūst tikai ūdens, tāpēc arī nebūs tādas piena problēmas kā parastajos automātos. Protams, arī par kapsulu automātu ir jārūpējas un tas jākopj, lai tas kalpotu pēc iespējas ilgāk, taču tam nav nepieciešama tik rūpīga apkope kā citu veidu automātiem. Kafija tiek pagatavota ļoti ātri – gluži tāpat kā kafejnīcā. Arī kapsulu kafijas dzērienos, kuros ir piens, veidojas putas. Ja ir vēlme, tad var pieliet arī parasto pienu pēc kafijas pagatavošanas. Vienīgais mīnuss ir pašas kapsulas, pareizāk, kapsulu cenas un pieejamība. Latvijā kapsulu kafija parādījusies salīdzinoši nesen tāpēc nav tik liela izvēle dzērienu veidos, taču laika gaitā izvēle noteikti palielināsies. Arī pašas kapsulas ir dārgas, vidējā kastes cena ir ap 5 EUR (iekšā vienā kastē ir 8 vai 16 krūzes, atkarībā no dzēriena veida). Turklāt, konkrētās firmas automātiem der tikai konkrētās firmas kapsulas – nav iespējams nopirkt jebkuru kapsulu un ielikt savā automātā. Pirms paša automāta iegādes vislabāk apskatīt tās firmas kapsulu daudzveidību, cenu un pieejamību, lai izvēlētos sev piemērotākās firmas aparātu.

Gudrā māja

Mūsdienās daudz priekšmetu ir gudri – gudrie telefoni, gudrie televizori, un kāpēc ne gudras mājas? Agrāk tikai fantastikas filmās redzējām kā cilvēki sarunājas ar savām mašīnām vai mājām un liek tiem darīt dažādas lietas ar balss komandām vien. Šobrīd tā jau kļūst par ikdienu – ar šādām tehnoloģijām saskaramies arvien biežāk. Ar gudrajiem telefoniem esam saskārušies visi (vai lielākā daļa), taču gudrās mājas pagaidām ir diezgan ekskluzīvas. Šī tehnoloģija ir dārga un pieejama tikai bagātajiem. Vismaz šobrīd. Pēc 10 gadiem varbūt katram otrajam būs gudri mājokļi, taču šobrīd tas vēl tā nav. Kāda tad īsti ir tā gudrā māja un kāds no tās labums? Šīs mājas sauc par gudrajām, jo tām ir daudz automātisku funkciju un tās ir ļoti ērtas un parocīgas. Gudro māju iespējams vadīt ar dažādu monitoru jeb paneļu palīdzību, kuri atrodas mājās. Ir iespējams arī sasinhronizēt savu gudro māju ar savu viedtālruni vai planšeti. Principā var kontrolēt māju arī attālināti – atrodoties darbā un izmantojot savu mobilo. Ko tad īsti iespējams kontrolēt? Piemēram, apkuri. Tādā veidā var ietaupīt, jo atrodoties ārpus mājas apkuri var uzlikt minimālu, taču parastā mājā būs auksti, kad ieradīsieties mājās. Kamēr istabas sasilst var paiet diezgan ilgs laiks. Tā varbūt arī var ietaupīt, taču tas nav pārāk komfortabli. Gudrā māja piedāvā komforta opciju – apkuri var ieslēgt pirms ierodies mājās – māja būs iesilusi, kad ienāksi pa durvīm un nebūs nepieciešams drebināties un saņemties, lai novilktu jaku. Kaut gan, ja cilvēks var atļauties gudro māju, tad iespējams taupīšana nebūs tas pirmais par ko domās. Kaut gan visiem būtu jāpacenšas ietaupīt dažādus resursus, ja tas iespējams, jo jādomā arī par dabu un globālo sasilšanu. Gudrajā mājā iespējams kontrolēt arī visas elektroierīces. Var ieslēgt kafijas automātu vēl atrodoties gultā. Kafiju gultā gan gudrā māja nepiedāvās, taču ikdienu noteikti uzlabos. Var uzlikt taimerus – kad un cikos kādai ierīcei ieslēgties vai izslēgties. Piemēram, var uzlikt mazgāt veļu kamēr atrodies darbā. Daudzām veļasmašīnām jau pašām ir šāda atliktā starta funkcija, taču gudrajā mājā šāda funkcija būs pat ledusskapim. Šādi var ietaupīt laiku, jo kaut kas jau sāks darboties kamēr pats vēl fiziski neesi uz vietas. Daudzām šāda veida darbībām gan iepriekš būs nepieciešams sagatavoties, piemēram, jāsaliek veļasmašīnā netīrās drēbes vai jāpaliek krūzīte zem kafijas automāta. Elektrības ieslēgšanas un izslēgšanas funkcija ir noderīga arī mājas apsardzes nolūkos – ja visi atrodas kādā ceļojumā, tad var ik pa laikam attālināti ieslēgt gaismas, lai garnadžus nepievilinātu ilgstoši tumši mājas logi. Apgaismojuma funkcija būs noderīga arī atrodoties mājās. Gudrā māja spēj darboties uz kustību sensoriem – ja esi istabā, tad gaisma ieslēgsies, bet ja aizej, tad tā izslēgsies. Ļoti liels pluss ir tas, ka šīs sistēmas atpazīst dienu un nakti – ja nakts laikā lavīsies uz virtuvi apēst pēdējo kūkas gabaliņu, tad gaisma ieslēgsies nakts režīmē – ne tik spilgta kā dienā. Tas ir ļoti liels pluss, jo, ja pamostoties ieslēdz parastu apgaismojumu, tad var apžilbt un parasti paiet laiks kamēr var normāli atvērt acis un doties uz vajadzīgo vietu. Ja ir mājdzīvnieki, tad arī tos var automātiski pabarot vai izlaist laukā pa mazām durtiņām – piemērota funkcija arī atvaļinājuma laikam.

Bezvadu internets

Bezvadu internets jeb Wi-Fi ir jau ierasta lieta ikvienam no mums. Gandrīz katrs ar to saskaras ikdienā – mājās, darbā, skolā, sabiedriskajā transportā vai kādā kafejnīcā. Bezvadu internets ir visur. Latvija vispār ir valsts, kurā ir vispieejamākais bezvadu internets – tas ir plaši izplatīts un tiek plaši izmantots. Taču būtībā bezvadu internets ir starojums – tas nepārvietojas pa vadiem, bet pa gaisu. Tam ir kaut kāds elektromagnētisks starojums, kas iespējams ietekmē arī cilvēku veselību. Pagaidām nav zinātniski pierādīts, ka tam patiešām ir ietekme uz mūsu veselību, taču nav pierādīts arī pretējais. Ir zināms, ka tas ir starojums, taču ko tas nodara mūsu organismam – tas vēl nav zināms. Iespējams tas ir tāpēc, ka tas iedarbojas lēnām un par sekām varēs spriest tikai pēc 20 vai 30 gadiem. Iespējams, ka tad zinātnieki atklās, ka bezvadu internets tomēr ir cilvēkiem kaitīgs un to vairs neizmantos. Līdzīgi ir bijis jau iepriekš, kad, piemēram, dzīvsudrabu izmantoja, lai ārstētu dažādas kaitēs, līdz vēlāk atklājās, ka tas ir veselībai bīstams. Varbūt līdzīgi būs arī ar bezvadu internetu. It kā jau liekas, ka mūsdienās, ar visām tehnoloģiskajām iespējām, zinātniekiem būtu jāzina kas ir kaitīgs un kas nē jau pašā sākumā, taču tā tas nenotiek. Joprojām ir jāveic dažādi eksperimenti un pētījumi, kas var aizņemt pat vairākus gadu desmitus. Zinātnieki cenšas pētīt šo ietekmi, taču pagaidām tie ir tikai minējumi. Tā kā bezvadu internets nav aizliegts un nomainīts pret kaut ko citu, tad varam cerēt, ka tas tomēr nav tik bīstams. Protams, ikviena elektroierīce izstaro kaut kādu starojumu un iespējams, jo vairāk dažādu ierīču, jo lielākam starojumam cilvēks pakļauts. Mūsdienās jau visiem ir pilna māja ar dažādām ierīcēm – telefoni, datori, televizors, mikroviļņu krāsns, planšete utt. Vistiešākais sakars ar bezvadu internetu ir tieši mobilajam telefonam. Tā ir ierīce, kuru visbiežāk izmanto, lai pieslēgtos Wi-Fi. Telefons ir arī svarīga mūsdienu ikdienas sastāvdaļa. Daudzi cilvēki spēlējas ar telefonu tikko pieceļoties no rīta un tas ir pēdējais, ko viņi apskata pirms aiziet gulēt. Loģiski, ka šis telefons atrodas rokas stiepiena attālumā, visbiežāk uz naktsskapīša vai kāda plauktiņa pie gultas. Tas nozīmē, ka telefons atrodas tuvu galvai. Ja ir pieslēts bezvadu internets, tas nozīmē, ka tā elektromagnētiskais starojums atrodas tuvu pie galvas. Tāpēc nav vēlams telefonu turēt tik tuvu kamēr mēs guļam. Lai arī nav pierādīts, ka no tā rastos kādas bīstamas vai neatgriezeniskas sekas – labāk to nepārbaudīt pašam uz sevi. Daudzi gan telefonu izmanto arī kā modinātājpulksteni, tāpēc nevar telefonu atstāt pavisam citā istabā. Tādā gadījumā var vienkārši izslēgt internetu pa nakti – nekas slikts nenotiks. No rīta pieceļoties to var atkal ieslēgt un visi jaunumi parādīsies un sistēmas atjaunosies. Turklāt – tajā telefonā (jeb internetā) nekas tik steidzams un neatliekams nav, tāpēc tas var būt arī kā labs iemesls, lai mēģinātu atradināties no tik biežas telefona izmantošanas. Arī izmantojot telefonā modinātāja funkciju, telefonu var turēt istabas otrā galā – tad modinātājs būs vēl efektīvāks. Ja telefons ir rokas stiepiena attālumā, tad ir ļoti viegli pa miegam atslēgt modinātāju un gulēt tālāk. Tā ir liela iespēja aizgulēties, tāpēc, ja nāksies piecelties no gultas, lai izslēgtu modinātāju – aizgulēties būs neiespējami.

Bezkontakta maksājuma kartes

Viens no jaunākajiem banku piedāvājumiem ir bezkontaktu maksājumu kartes. Tās parādījušās Latvijā pavisam nesen. Dažas bankas jau automātiski iedeva šāda tipa kartes tad, kad nācās atjaunot vecās kartes, kurām jau beidzies termiņš. Kāda tad īsti jēga no šādām kartām un cik tas ir droši. Vienmēr, kad parādās jaunas tehnoloģijas cilvēki satraucas par to drošību. It īpaši to var novērot tad, ja šie jaunumi saistīti ar bankām vai naudu kā tādu. Tas arī ir saprotams, jo neviens negrib pazaudēt naudu tāpēc, ka sistēma strādā nepilnvērtīgi vai arī tā ir viegli uzlaužama. Arī šīs bezkontaktu kartes ir izraisījušas diskusijas par to, cik tās ir drošas. No vienas puses tās ir ļoti ērtas un parocīgas, jo maziem pirkumiem nav nepieciešams ievadīt PIN kodu – tas ir daudz ātrāk un vienkāršāk. Katrai bankai ir cits limits – viena banka ļauj šādi norēķināties par pirkumiem līdz 10 EUR, cita līdz 25 EUR. Protams, šīs kartes ir iespējams izmantot arī kā parastās bankas kartes – kur par pirkumu ir jāievada PIN kods. Arī tad, ja ir pirkums, kas iekļaujas šajos, piemēram, 10 EUR, arī tad nav obligāti jāizmanto bezkontakta maksāšanas veids – var izmantot parasto. Gan jau visi esam redzējuši TV reklāmas, kur Busulis reklamē to cik ērtas ir šīs bezkontakta maksājumu kartes un ka visiem tādas vajadzētu, jo tā norēķināties var daudz ātrāk. Jā, šādi norēķināties tik tiešām ir vienkārši un ātri, ņemot vērā, ka mūsdienās arvien biežāk cilvēki izvēlas maksāt ar kartēm nevis ar skaidru naudu. Ja nepieciešams tikai viens neliels pirkums, tad šādi maksāt noteikti būs ērtāk, turklāt, arī pircēju rinda virzīsies uz priekšu daudz ātrāk. Tomēr, ne visur ir iespējams šādi norēķināties. Vietās, kur to var darīt ir speciālas norādes gan uz pašiem karšu termināļiem, gan ieejas durvīm. Īstenībā šādas vietas ir arvien vairāk – visticamāk tāpēc, ka ļoti strauji parādījās šīs bezkontakta kartes. Daudzi cilvēki uztraucas, ka no šīm kartēm var vienkārši noņemt naudu – galu galā nav nepieciešams ne PIN kods, ne kas cits. Taču tik vienkārši tas tomēr nav. Nevar jebkurš garāmgājējs pielikt aparātu pie jūsu somas un noņemt no kartes naudu. Lai varētu noņemt naudu no kartes, vispirms maksājumu kartes terminālī ir jāapstiprina maksājamā summa. Tikai pēc tam iespējams noņemt naudu. Turklāt, karte jāpieliek pavisam klāt maksājumu terminālim un tur jāpatur vairākas sekundes. Nevajag baidīties, ka paturot karti ilgāku laiku terminālis noņems naudu vairākas reizes – tas nav iespējams. Vienam pirkumam var noņemt naudu tikai vienu reizi. Arī ar parastajiem maksājumiem ir tāda pati kārtība. Protams, vienmēr var gadīties kāds izņēmums vai kāds gļuks sistēmā, ka kaut kas noiet greizi, taču tā nebūt nav norma. Šīs bezkontakta kartes ir tikpat drošas kā parastās maksājumu kartes, taču nekas mūsu pasaulē nav 100% drošs. Iespējams no šī maksājumu veida cilvēki baidās, jo tas ir tikko parādījies – cilvēkiem ir tendence baidīties no visa jaunā un nezināmā. Pēc pāris gadiem varbūt šādi maksājumi būs norma pilnīgi visur – gan veikalā, gan autobusā, gan kafejnīcā. Pašlaik tas ir jaunums pie kā visiem vēl ir jāpierod, taču tas nav nekas šausmīgs, tieši pretēji – tas padara mūsu dzīvi daudz vieglāku.